Dānija
| Kongeriget Danmark
Dānijas Karaliste
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: nav (Karaliskā devīze: Guds hjælp, Folkets kærlighed, Danmarks styrke "Dieva palīdzība, cilvēku mīlestība, Dānijas spēks") |
||||||
| Himna: Der er et yndigt land Karaliskā himna: Kong Christian |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Kopenhāgena 094) 55°43′N 12°34′E |
|||||
| Valsts valodas | dāņu valoda1 | |||||
| Valdība | Parlementāra demokrātija un konstitucionāla monarhija | |||||
| - | Karaliene | Margrēte II | ||||
| - | Premjerministrs | Anderss Fogts Rasmusens | ||||
| Konsolidācija | ap 980.gadu | |||||
| Iestāšanās ES | 1973. gada 1. janvārī | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 43 094 km² (134.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 1,62 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2008. g. | 5 475 791 (108.) | ||||
| - | Blīvums | 129,16/km² (78.2) | ||||
| IKP (PPP) | 2006. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $198,5 miljardi (45.) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $37 000 (6.) | ||||
| Džini koef. (1997) | 24.7 (zems) (1.) | |||||
| HDI (2004) | ▲0.943 (augsts) (14.) | |||||
| Valūta | Dānijas krona (DDK) |
|||||
| Laika zona | CET2 (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST2 (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .dk2,3 | |||||
| ISO 3166-1 kods | 208 / DNK / DK | |||||
| Tālsarunu kods | +454 | |||||
| 1 | Grenlandē oficiāla arī grenlandiešu valoda, Fēru Salās fēriešu valoda. Vācu valoda ir atzīta kā aizsargāta minoritātes valoda Dienvidjitlandes (Sønderjylland) reģionā. | |||||
| 2 | Dānija, neskaitot Fēru Salas un Grenlandi. | |||||
| 3 | Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. | |||||
| 4 | Fēru Salas izmanto +298 un Grenlande +299. | |||||
Dānijas Karaliste ir valsts Eiropā.
Iedzīvotāji
Dānija tūkstošiem gadu ir bijusi okupēta zeme. Nosaukumu tā ieguvusi no ieceļotājiem dāņiem. Viņi bija no Zviedrijas un kolonizēja šo apgabalu apmēram 500.gadā. Dānijas vecākā pilsēta ir Rībe. Tā atrodas 25 km uz dienvidaustrumiem no Esbjergas un bijusi starptautisks tirdzniecības centrs jau tālā senatnē – no 850.gada. Gandrīz visi (96%) tādejādi Dānijas iedzīvotāji ir cēlušies no dāņiem un citām skandināvu tautām. Dānijas dienviddaļā Vācijas pierobežā dzīvo vācieši. Valstī ir neliels skaits turku, [[irāņi|irāņu], pakistāņu, kā arī bēgļi no kādreizējās Dienvidslāvijas un Somālijas. Dānijā ir viens no augstākajiem dzīves līmeņiem pasaulē.
Vēsture
Virkne vēsturnieku uzskata, ka ģermāņu tauta - dāņi, Jitlandes pussalā un tuvākajās salās ieradušies no Skandināvijas pussalas dienvidu daļas 5.-6. gadsimtā, izspiežot no šejienes citus ģermāņus, tās pamatiedzīvotājus - kimrus, jitus, angļus, sakšus u.c., kuri bijuši spiesti meklēt patvērumu britu salās. Vēsturiskas pazīmes liecina, ka Dānijā pietiekami autoratitatīva centrālā vara sākusi veidoties ne vēlāk kā 8. gadsimtā, tātad vēl pirms vikingu laikmeta. Tomēr tikai ap 10. gadsimtu, līdz ar kristietības ieviešanu, Dānijā tika pilnībā pabeigta politiskā konsolidācija. Grūti teikt, vai Dānijā šis process noritēja ātrāk nekā Anglijā, katrā gadījumā militārā ziņā Dānija izrādījās vairāk sagatavota. Tas ļāva dāņu karalim Sveinam I 1013.-1014.g. iekarot praktiski visu Angliju. Viņa dēls Knuts, jeb Kanuts II pārvaldīja Angliju (1016.-1035.g.), Dāniju (1018.-1035.g.) un Norvēģiju (1028.-1035).
Tomēr neguvuši rietumos izšķirošus panākumus, dāņi arvien vairāk sāka mest skatienus austrumu virzienā, kur spēcīgas valstis vēl nebija paspējušas izveidoties. Dāņu austrumu ekspansija aizsākas 12. gadsimta beigās un turpinājās 13. gadsimtā. Tās rezultātā dāņu rokās drīz vien nonāk lielākā daļa Baltijas jūras dienvidu piekrastes. Līdz ar to Dānija kļuva par spēcīgu un ietekmīgu karaļvalsti, tās teritorija iekarojumu rezultātā bija kļuvusi apmēram divtik liela, kāda tā ir mūsdienās. Uzplauka arī Dānijas saimnieciskā dzīve - attīstījās zvejniecība un lauksaimniecība, galvenokārt, lopkopība. Pateicoties progresam abās šajās nozarēs, aktivizējās amatniecība un tirdzniecība, sāk veidoties dažādas ģildes.
Tai pat laikā veiksmīgā saimnieciskā attīstība Dānijā vienlaicīgi bija arī faktors, kas radīja sarežģījumus iekšējā politiskā dzīvē. Dānijas aristokrātija, kuri bija arī lieli zemes īpašnieki, bija nostiprinājuši savu ekonomisko neatkarību un nebija ieinteresēti pieļaut pārāk lielu varas koncentrāciju karaļa rokās. Starp Dānijas karaļnamu un aristokrātiju cīņa par varu ieilga. Beidzot dāņu augstmaņiem 1282.g. izdevās piespiest karali Eriku V parakstīt hartu, kas iegājusi vēsturē kā dāņu Magna Carta. Saskaņā ar šo hartu Dānijas karalim bija jāpakļaujas likumam, bet lordu asambleja kļuva par svarīgu administratīvās sistēmas elementu. Tā bija ievērojama atšķirība no pārējās Rietumeiropas, tai skaitā Svētās Romas impērijas un Francijas, kur vara bija daudz centralizētāka gan karaļa, gan baznīcas rokās.
Dānijai, neskatoties uz tās sekmīgo saimniecisko attīstību, tomēr neizdevās kļūt par noteicošo spēku Baltijas jūras reģionā. Dānijas militāro ekspansiju drīz apturēja vācu krustneši, bet ekonomisko ietekmi vēlāk ierobežoja vācu tirgotāji, kas izveidoja Hanzas savienību. Tādēļ Dānijai nācās aprobežoties ar tā sauktās Kalmāras savienības izveidošanu 1397.gadā, kas aptvēra Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju. Dānija šajā savienībā spēlēja vadošo lomu un Zviedrijai tikai pēc revolūcijas 1523. gadā izdevās iegūt politisko neatkarību.
Skatīt arī
|
|
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||
|
|||||
|
||||||||
Why are we here?
All text is available under the terms of the GNU Free Documentation License
This page is cache of Wikipedia. History